5G Pret 4G: Salīdzinājums un Pārejas Izaicinājumi

Ar 5G tīkla izvēršanu visā pasaulē, elektronisko sakaru joma piedzīvo vienu no nozīmīgākajiem tehnoloģiskajiem uzlabojumiem pēdējo gadu laikā. Šis raksts apskata galvenās atšķirības starp 5G un 4G tehnoloģijām, to ietekmi uz lietotāju pieredzi un izaicinājumus, ar kuriem saskaras gan operatori, gan patērētāji pārejas procesā.

Galvenās Atšķirības

Ātrums un Latentums: Viennozīmīgi, visievērojamākā atšķirība starp 5G un 4G ir datu pārraides ātrumā. 5G tehnoloģija piedāvā ātrumus, kas teorētiski var sasniegt līdz 20 Gbps, salīdzinot ar 4G, kas sasniedz maksimāli aptuveni 1 Gbps. Turklāt 5G nodrošina ievērojami zemāku latentumu, kas var būt tikai daži milisekundes, salīdzinājumā ar 4G latentumu, kas var sasniegt 20-30 milisekundes.

Konektivitāte un Blīvums: 5G tehnoloģija spēj atbalstīt lielāku skaitu savienojumu kvadrātkilometrā, kas ir būtiski svarīgi attīstot Internetu lietām (IoT). Tas ļauj savienot daudz vairāk ierīču, nezaudējot tīkla veiktspēju.

Enerģijas Efektivitāte: Lai gan 5G nodrošina augstāku veiktspēju, tas arī ir izstrādāts, lai būtu enerģijas efektīvāks par 4G. Tas ir svarīgi, ņemot vērā pieaugošo ierīču skaitu un nepieciešamību samazināt enerģijas patēriņu.

Pārejas Izaicinājumi

Infrastruktūras Uzlabošana: Lai pilnībā izmantotu 5G sniegtās priekšrocības, ir nepieciešamas būtiskas investīcijas infrastruktūrā. Tas ietver jaunu antenu un pārraides torņu uzstādīšanu, kā arī esošo tīklu modernizāciju.

Savietojamība un Pieejamība: Ir svarīgi nodrošināt, ka jaunās un esošās ierīces var veiksmīgi darboties jaunajā tīklā. Turklāt 5G pieejamība sākotnēji ir ierobežota, galvenokārt lielajās pilsētās un izvēlētos reģionos, kas radīs nepieciešamību pēc paralēlas 4G un 5G tīklu eksistences.

Drošība un Privātums: Ar augstāku datu ātrumu un lielāku ierīču savienojumu skaitu 5G tīklā pieaug arī drošības un privātuma riski. Ir būtiski attīstīt un ieviest jaunus drošības protokolus, lai aizsargātu lietotāju datus.

Nobeigums

Pāreja no 4G uz 5G ir solis uz priekš

u elektronisko sakaru attīstībā, piedāvājot ne tikai augstāku ātrumu un zemāku latentumu, bet arī jaunas iespējas tehnoloģiju integrācijai mūsu ikdienas dzīvē. Lai gan šī pāreja nes sevī ievērojamus izaicinājumus, tās potenciālais ieguvums gan individuāliem lietotājiem, gan visai sabiedrībai ir milzīgs. Tā kā tehnoloģija turpina attīstīties, arī mēs kā sabiedrība mācāmies pielāgoties un izmantot jaunās iespējas, kas mums tiek piedāvātas.

Ar lādētāju vannā: šovasar gūtās elektrotraumas, lietojot elektrību ūdens tuvumā

Ikdienā nevaram iztikt ne bez elektrības, ne bez ūdens. Diemžēl šo divu elementu savienojums var būt ļoti bīstams, un to apliecina šādos apstākļos gūtās elektrotraumas. Lietojot elektroierīces ūdens tuvumā, jūnijā un jūlijā septiņi pieaugušie guvuši nopietnas elektrotraumas, tostarp viena diemžēl bijusi letāla. Visbiežāk traumas gūtas, nepārdomāti lietojot elektriskos boilerus un ūdens sūkņus, viena trauma gūta arī vannošanās brīdī, mēģinot uzlādēt viedtālruni. AS “Sadales tīkls” atgādina, ka ūdens ir izcils strāvas vadītājs un neuzmanīga elektroierīču izmantošana ūdens tuvumā, īpaši, ja izrādās, ka elektroierīcēm ir defekti, var maksāt dzīvību!

Letālu elektrotraumu šovasar ir guvusi 50 gadus veca sieviete, vannasistabā lietojot bojātu elektrisko boileri – visticamāk, viņa bojātajai elektroierīcei bija pieskārusies ar slapjām rokām. Elektrotraumas rezultātā gūti abu roku un labās kājas apdegumi, kam sekojusi klīniskā nāve. Atdzīvināšanas pasākumi diemžēl bijuši neveiksmīgi. Lietojot bojātu elektrisko boileri, dušā elektrotraumu guvis arī 74 gadus vecs vīrietis, kurš nogādāts slimnīcā.

Savukārt kāda 20 gadus veca sieviete guvusi elektrotraumu, mazgājoties vannā un vienlaikus mēģinot pagarinātājam pieslēgt mobilā telefona lādētāju. Pagarinātājs iekritis vannā. Cietusī ar pirkstu apdegumiem un muskuļu sāpēm tika nogādāta slimnīcā. Elektrotraumu guvis arī kāds 32 gadus vecs vīrietis, kurš, peldoties baseinā, ieslēdzis elektrisko ūdens sūkni. Traumas rezultātā cietušais īslaicīgi zaudējis samaņu un nogādāts slimnīcā. Elektrotraumu no ūdens sūkņa guvusi arī 83 gadus veca sieviete, kura arīdzan zaudējusi samaņu un hospitalizēta. Savukārt kāds vīrietis 51 gada vecumā elektrotraumu guvis, tīrot sūkni, arī viņš pēc negadījuma hospitalizēts. Visdrīzāk sūknis tīrīšanas brīdī netika atvienots no sprieguma.

“Kā rāda “Sadales tīkla” Elektrodrošības indekss, 81 procents Latvijas iedzīvotāju savas zināšanas par bīstamību, ko var radīt elektrība saskarsmē ar ūdeni, vērtē kā ļoti labas vai labas. Tomēr, neskatoties uz to, elektrotraumas šādos apstākļos tiek gūtas, un jāatzīst, ka daļā gadījumu cēlonis varētu būt zināšanu trūkums, taču galvenais iemesls tomēr ir neuzmanība. Tā diemžēl ir realitāte, ka vienas nepārdomātas rīcības rezultātā varam vairs neiznākt ārā no vannas vai dušas vai pelde baseinā var kļūt par pēdējo. Šādi varam pēkšņi un, jāatzīst, diezgan muļķīgi, pazaudēt tuviniekus. Tāpēc vienmēr ir jāatceras šīs divas lietas – pirmkārt, ja mājās manām bojātas elektroierīces, no tām jāatbrīvojas vai jāuztic to remonts sertificētam elektriķim. Bojātas elektroierīces nevajag taupīt un lietot, jo liktenīgā brīdī tās var kļūt par iemeslu lielai nelaimei! Otrkārt, ir jāsaka stingrs “nē” izklaidīgai, nedrošai un neuzmanīgai elektroierīču izmantošanai ūdens tuvumā, kā arī, veicot elektroierīču tīrīšanu, tās vienmēr jāatvieno no rozetes! Ir jāsaprot, ka ļoti bīstama var būt arī tik šķietami nevainīga rīcība kā pieskaršanās elektroierīcei ar slapjām vai mitrām rokām,” stāsta “Sadales tīkla” Mācību centra pārstāvis, elektrodrošības eksperts Artūrs Šmats.

“Sadales tīkls” atgādina, ka vasara ir periods, kurā elektrotraumu skaits pieaug visstraujāk – ir vasaras brīvlaiks un atvaļinājumu laiks, kad kopumā varam kļūt neuzmanīgāki un izklaidīgāki. Karstajās dienās arī biežāk atveldzējamies pie ūdens, tāpēc šai laikā vēl rūpīgāk jāatceras, ka elektrība savienojumā ar ūdeni var būt ļoti bīstama. Īpaša uzmanība jāpievērš maziem bērniem, lai viņi nepieskatīti nenonāktu nedrošās situācijās, kā arī ar skolas vecuma bērniem ieteicams regulāri pārrunāt elektrodrošības pamatprincipus, kuri ikdienā jāatceras arī pašiem.

Krievijas satelīti seko ASV pavadonim, satraukti ASV Kosmosa spēki

Divi Krievijas satelīti demonstrē “neparastu un satraucošu izturēšanos”, kosmosā sekojot amerikāņu satelītam, atsaucoties uz ASV Kosmosa spēku komandiera paziņojumu, vēsta raidsabiedrība CNN.

“Pērn novembrī Krievijas valdība palaida satelītu, kas pēc tam izlaida otru satelītu,” teikts jaunizveidoto Kosmosa spēku komandiera ģenerāļa Džona Raimonda paziņojumā.

“Šie satelīti aktīvi manevrēja pie ASV valdības satelīta un uzvedās līdzīgi kā cits 2017. gadā palaists Krievijas satelītu komplekts, ko Krievijas valdība raksturoja kā “satelītus inspektorus”,” skaidro Raimonds.

Šis ir pirmais nozīmīgais Kosmosa spēku paziņojums. Jaunais ASV spēku atzars tika izveidots pēc prezidenta Donalda Trampa 2018. gada rīkojuma, Vašingtonai arvien vairāk uztraucoties par sāncenšu darbībām kosmosā.

Par to, ka Krievijas satelīts izlaidis vēl vienu satelītu, jau decembrī ziņoja Krievijas valsts ziņu aģentūra TASS. “Eksperimenta mērķis ir turpināt darbu pie pašmāju satelītu tehniskā stāvokļa novērtēšanas,” tolaik skaidroja Krievijas Aizsardzības ministrija.

ASV Kosmosa spēku komandieris paziņojumā skaidro, ka ar šīm darbībām Krievija pārvērš kosmosu par karadarbības vietu – līdzīgas darbības citās kara vidēs tiktu uztvertas kā potenciāli bīstama uzvedība.

“Tā ir neparasta un satraucoša rīcība ar potenciālu radīt bīstamas situācijas kosmosā. ASV šīs nesenās darbības uzskata par satraucošām un neatbilstošām atbildīgai kosmosu izmantojošai nācijai,” akcentē ģenerālis.

Viens no 2017. gadā palaistajiem Krievijas satelītiem izrādīja ieroča spējas, kad kosmosā palaida lielā ātruma šāviņu, Raimonds papildina.

Pērn ASV šo jautājumu izvirzīja ANO atbruņošanās konferencē, atgādina CNN. “Tas, ko Krievija mums saka diplomātiski un publiski, var būt pretējs tam, ko tā plāno darīt ar satelītu,” tolaik norādīja ASV valsts sekretāra vietniece bruņojuma kontroles jautājumos Jlīma Poblete.

Panākta vienošanās par satelīta «Venta-1» palaišanu orbītā

Ir panākta vienošanās ar Brēmenes pilsētas Lietišķo zinātņu universitāti par Latvijas nano satelīta Venta-1 palaišanu orbītā, TVNET informēja Ventspils Augstskola pārstāve Agnese Jēkabsone.

Satelīta Venta-1 ievadīšana orbītā plānota 2016. gada otrajā ceturksnī ar indiešu nesējraķeti PSLV. Precīzs nesējraķetes starta datums vēl nav apstiprināts, jo tas ir atkarīgs no raķetes galvenās kravas gatavības.

Līguma parakstīšana ir noslēguma fāze nopietnam darba posmam, kas ietvēra pārrunas ar sadarbības partneriem, lai vienotos par satelīta Venta-1 palaišanas nosacījumiem, kā arī frekvenču saskaņošanu.

Pagājušajā mēnesī Ventspils Augstskola saņēma Valsts akciju sabiedrības «Elektroniskie sakari» apstiprinājumu, ka Venta-1 nepieciešamās radiofrekvences ir iekļautas starptautiskās radiofrekvenču koordinējošās organizācijas ITU Radiosakaru biroja Galvenajā frekvenču reģistrā MFIR un Venta-1 sakaru sistēma ieguvusi starptautisku juridisku aizsardzību. Nokļūšana MIFR reģistrā būtībā ir atļauja satelīta radioiekārtu darbināšanai noteiktajā orbītā. Tuvākajā laikā Ventspils Augstskola saņems arī formālu VAS «Elektroniskie Sakari» izdotu satelīta radioiekārtu lietošanas atļauju.

«Venta-1» riņķos ap Zemi aptuveni 600 km augstumā pa polāru orbītu – t.i. orbītu, kas šķērso Latviju un līdz ar to no satelīta būs iespējams saņemt informāciju, kā arī nosūtīt tam vadības komandas laika sprīdī, kamēr satelīts atrodas virs mums. Sakarus ar satelītu uzturēs no zemes stacijas Ventspils Augstskolā, kas kopš 2013. gada darbojas Augstskolas ēkā Inženieru ielā 101 un šobrīd ir vienīgā kolektīvā radiostacija Latvijas augstskolās.

—————

Neskatoties uz to, ka mūsu standarta moduļu klāsts ir ļoti plašs, izgatavojam arī nestandarta ofisa mēbeles. Varam mainīt ne tikai standarta mēbeļu izmērus, bet arī izgatavot mēbeles pēc individuāliem rasējumiem. Gatavojam arī ofisa virtuves, kuras lieliski iekļausies ofisa interjerā un būs pieskaņotas pārējām mēbelēm. Darba vietas ofisos tiek iekārtotas ergonomiski, pēc pieņemtajiem standartiem, līdz ar to, ik viens ofisa darbinieks varēs justies komfortabli.

Telefonu gudrā uzlāde un tās priekšrocības

Izlādējies telefons tikpat nepatīkams kā zobu sāpes? Laikā, kad viedtālruņi kļūst arvien jaudīgāki, ar lielākiem ekrāniem un plašākām multivides iespējām, pieaug arī prasības pret baterijas kapacitāti. Nav pārsteigums, ka būtiski kļūst tādi faktori kā, cik ilgi tālrunis spēj darboties līdz nākamajai uzlādei un cik daudz laika jāpavada «pie vada», to lādējot.

Tāpēc vērts iepazīt jaunākās uzlādes tehnoloģijas, piemēram, ātrās uzlādes režīmu, kas pēc 10 minūšu lādēšanas nodrošina tālruņa darbību vēl četras stundas un spēj pilnībā uzlādēt Samsung Galaxy S6 edge+ bateriju tikai 90 minūtēs.

Pastāvīgi vadam pievienots telefons uz darbagalda vai mājās pie gultas ir diezgan ierasts skats. Tam ērts risinājums ir bezvadu lādētājs – lai izvairītos no neērtībām, kad, atbildot uz zvanu, telefons ikreiz jāatvieno un tad atkal jāpievieno uzlādes kabelim. Bezvadu lādētāji ir pieejami gan kā atsevišķa ierīce, ko var novietot sev parocīgā vietā, gan iebūvēti, piemēram, mēbelēs vai pat monitorā. Mēbeļu ražotājs IKEA jau piedāvā diezgan plašu mēbeļu izvēli ar šādu iespēju, un Samsung nesen prezentējis pasaulē pirmo monitoru, kas ļauj tālruni uzlādēt, to vienkārši novietojot uz monitora pamatnes.

10 minūtēs uzlādēt telefonu lietošanai vēl 4 stundām? Tas ir iespējams ar ātrās uzlādes funkciju Samsung Galaxy S6 edge+ un citās Galaxy S6 sērijas ierīcēs. Tāpēc ikdienā vienmēr vērts somā turēt lādētāju, lai nepieciešamības gadījumā atjaunotu tālruņa enerģijas rezerves – arvien biežāk kafejnīcās un citās sabiedriskās vietās ir pieejamas elektrības rozetes, kas ļauj dienas skrējienā nepalikt bez sakariem, apvienojot, piemēram, maltīti vai iepirkšanos ar ātru tālruņa uzlādi.

Lai izmantotu šo iespēju, jāizvēlas lādētājs, kas atbalsta ātro uzlādi – šādi lādētāji jau šobrīd tiek iekļauti jauno Samsung ierīču pamata komplektācijā. Arī pilnībā bateriju var uzlādēt krietni ātrāk, proti, Galaxy S6 edge+ tas prasa vien 90 minūtes, lādējot ar vadu, un 120 minūtes ar bezvadu lādētāju, kas ir pat 2,5 reizes ātrāk nekā līdzvērtīgām ierīcēm tirgū.

Ja ātrā uzlāde nav pieejama, ir vērts ieslēgt enerģijas taupīšanas režīmu. Tas samazinās ekrāna spilgtumu un izslēgs paziņojumus, lai telefons patērētu mazāk enerģijas un izlādētos lēnāk. Šo režīmu ir iespējams aktivizēt automātiski – kad atlikušais akumulatora līmenis sasniedz noteiktu robežu, piemēram, 20%. Lai samazinātu enerģijas patēriņu ikdienā, vienmēr der atcerēties aizvērt nevajadzīgās programmas, deaktivizēt WiFi un Bluetooth funkcijas, kad tās netiek izmantotas, kā arī samazināt fona apgaismojuma ilgumu un ekrāna spilgtumu.

Īpaši noderīgs kritiskās situācijās ir Samsung īpašais enerģijas taupīšanas režīms – ja atlikuši vien 10% baterijas, tas gaidīšanas režīmā spēj nodrošināt tā darbību pat vēl 24 stundas. Šī funkcija telefona ekrānu pārvērš melnbaltās krāsās, izslēdz WiFi un ierobežo pieejamās programmas, nodrošinot piekļuvi tikai dažām galvenajām, piemēram, zvana funkcijai, e-pastam un interneta pārlūkam.

Papildu drošībai noderēs arī pārnēsājams ārējais akumulators, kas ļauj uzlādēt gan viedtālruni, gan citas ierīces, piemēram, planšetdatoru vai portatīvo datoru brīžos, kad nav pieejama klasiskā uzlāde, piemēram, esot ceļā.

Zaķusalas elektromagnētiskais lauks – mīti un patiesība

Ikviens, kurš fizikas stundās ieklausījās skolotāja teiktajā par to, kas liek kompasa adatai rādīt ziemeļus vai gājputniem lidot noteiktā virzienā, saprot, ka ik mirkli atrodamies dabiskā magnētiskā lauka ietekmē. Līdz ar tehnoloģiju attīstību un visdažādāko civilizācijas labumu aizvien pieaugošo skaitu mūsu ikdienā, pat neizejot no mājas, ik mirkli atrodamies arī cilvēku radītā elektromagnētiskā lauka (EML) – datora, televīzijas un radio aparāta – ietekmē. Lai noskaidrotu, kāda ir EML intensitāte ikdienā daudzu cilvēku apmeklētās publiskās vietās, VAS «Latvijas Valsts radio un televīzijas centra» eksperti (LVRTC) devās veikt EML mērījumus dažādās Rīgas vietās.

To, kas atrodas mūsu privātajā dzīves telpā, varam noteikt paši, izvēloties lietot vai nelietot datoru, viedtālruni, mikroviļņu krāsni vai citas elektroierīces. Taču mūsdienās ir pat grūti nosaukt visus EML avotus, ar kuriem varam sastapties, atrodoties publiskās vietās, piemēram, dodoties uz tirgu, šķērsojot Stacijas laukumu vai gaidot kādu pie Laimas pulksteņa.

Tie būs gan tālruņi garāmgājēju kabatās, radio, televīzija, gan radari, bezvadu sakaru iekārtas un sistēmas. Ja, piemēram, par tālruņiem savā vai garāmgājēja kabatā visbiežāk pat neiedomājamies, jo esam pieraduši baudīt šo civilizācijas labumu, tad nereti vēl arvien dzirdam minējumus vai pat bažas par acīm pamanāmāko EML avotu – pilsētvidē esošo sakaru torņu un uz mājām izvietoto raidošo iekārtu ietekmi uz apkārtējās vides kvalitāti.

Lai noskaidrotu, kāda ir EML intensitāte ikdienā daudzu cilvēku apmeklētās publiskās vietās, kā arī kādu EML rada apdzīvotās vietās esošie torņi un ēkas, kurās izvietotas raidošās iekārtas un antenas, LVRTC devās veikt EML mērījumus dažādās Rīgas vietās. Centra pārziņā ir Latvijas augstākie torņi, tostarp TV tornis Zaķusalā, kur speciālisti veica EML mērījumus trīs publiski plaši apmeklētās vietās, kā arī Zaķusalas televīzijas tornim pieguļošajā teritorijā un torņa publiski pieejamajās telpās – gan vestibilā pie biļešu kases, gan apmeklētāju iecienītajā skatu laukumā 97 metru augstumā.

Sākot mērījumus, LVRTC speciāliste Daina Ludviga skaidro, ka, pat stāvot pļavas vidū, mērierīces uzrādīs elektromagnētiskā lauka intensitāti, ko radīs dabīgie EML avoti. Pilsētvidē to papildina cilvēku radītie un izmantotie EML avoti.

«Tā kā katru dienu ikviens no mums atrodas noteiktā elektromagnētiskā lauka ietekmē – skatoties televīziju, strādājot pie datora, atbildot uz telefona zvanu, – izšķirošais faktors ir tā intensitāte,» uzsver Ludviga.

Mērot EML intensitāti vecpilsētā, rīdzinieku iemīļotajā tikšanās vietā pie Laimas pulksteņa, mērierīce uzrāda, ka EML intensitāte ir 1,4% no iedzīvotājiem pieļaujamās normas 100 kHz – 3 GHz frekvenču diapazonā.

Rīgas Tehniskās universitātes Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes dekāns profesors Guntars Balodis skaidro, ka iedzīvotājiem pieļaujamo normu Latvijā nosaka, vadoties pēc Eiropas Padomes un Starptautiskās komisijas aizsardzībai pret nejonizējošo starojumu noteiktajām rekomendācijām un vadlīnijām, pieņemot, ka publiskajā telpā EML ietekmē var atrasties visdažādākā vecuma cilvēki, visdažādākajā – gan labā, gan neapmierinošā veselības stāvoklī. Tāpēc normas robežvērtība tiek noteikta tā, lai bērni un sirmgalvji, slimie un veselie varētu justies vienlīdz droši.

Profesors esot novērojis, ka publiskās vietās EML intensitāte ir aptuveni 10% no pieļaujamās normas. «Pie šādiem rādītājiem runāt par kaitīgumu nav nekāda pamata, gluži pretēji – ja cilvēks ir pieradis atrasties dabīgo EML avotu ietekmē, nonākot vidē, kur nav nekāda EML, cilvēks jutīsies slikti,» norāda Balodis.

Arī Stacijas laukumā EML intensitāte sasniedza tikai 4,6% no pieļaujamās normas. Savukārt Āgenskalna tirgus rajonā mērierīce uzrādīja gandrīz 12% no pieļaujamās normas.

Vaicājot, vai tuvumā esošais Āgenskalna televīzijas tornis ietekmē EML rādītājus, Ludviga uzsver, ka cilvēkiem var rasties iespaids – jo izmēros iespaidīgāks ir objekts, jo lielāka arī EML intensitāte, taču, lai to apgalvotu, būtu nepieciešama informācija par to, kādas raidierīces šajā tornī izvietotas. Vēsturisko Āgenskalna televīzijas torni neapsaimnieko LVRTC, un bez šiem datiem nav iespējams pateikt to, cik ļoti šo rādījumu ietekmē tornī esošās iekārtas vai arī kādi citi vides faktori.

Balodis skaidro, ka, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, šajā tornī ir izvietoti FM diapazona radītāji. «Iespējams, šis raidītājs kopā ar citiem vides faktoriem rada šeit konstatēto mērījumu. Taču gribu uzsvērt, ka tā ir tikai desmitā daļa no pieļaujamās normas,» norāda Balodis.

Katru gadu Ludviga pārbauda LVRTC saimniecībā esošos 32 torņus un mastus visā Latvijā, kā arī LVRTC darbinieku darba vietas, lai pārliecinātos, ka EML intensitāte nepārsniedz rekomendēto normu. Tāpat nereti arī pēc citu iestāžu lūguma speciāliste ir veikusi EML intensitātes mērījumus apdzīvotās vietās un iestādēs, kuru teritorijā ir izvietotas raidošās iekārtas un uztverošās antenas.

«Līdz ar straujo tehnoloģisko progresu, ko pēdējo gadu laikā nozare ir piedzīvojusi, veicot mērījumus torņu apkaimē, man nav izdevies fiksēt situāciju, kurā uz zemes EML intensitāte cilvēka auguma augstumā būtu sasniegusi pieļaujamo normu,» norāda Ludviga.

Apstaigājot plašo Eiropas Savienības augstākajam TV tornim pieguļošo teritoriju Zaķusalā, mērierīce dažādās vietās uzrāda, ka EML intensitāte ir tikai 0,5% līdz 3,5% robežās no iedzīvotājiem pieļaujamās normas. Ienākot TV torņa vestibilā, mērierīce rāda 0,7% no pieļaujamās normas, bet, paceļoties gandrīz 100 metru augstumā uz TV torņa skatu laukumu, mērierīce rāda 0,5 – 1,4% no pieļaujamās normas.

Speciāliste stāsta, ka, gatavojoties iecerētajai torņa rekonstrukcijai, uzņēmuma darbinieki ir vairākkārt veikuši EML intensitātes mērījumus gan tuvā, gan tālākā torņa apkaimē, secinot, ka Zaķusalā, tāpat kā citu LVRTC torņu apkaimē Rīgā un Latvijā, EML ne tuvu nesasniedz līmeni, kurā būtu pamats runāt par kaitīgumu videi vai veselībai.

Ludviga uzsver, ka tiem uzņēmuma darbiniekiem, kuriem ikdienas pienākumi paredz regulāru kāpšanu torņos, lai uzstādītu vai demontētu iekārtas un veiktu remontdarbus, kabatā ir īpaša neliela mērierīce – indikators, kas signalizē par EML intensitātes palielināšanos.

Lai pārbaudītu to, kā darbojas šī nelielā mērierīce, ieslēdzam to brīdī, kad mobilais telefons uztver signālu. Atskan signāls, kas liecina, ka sasniegti 12% no pieļaujamās normas. Te gan taisnības labad ir jāuzsver, ka iepriekš pieminētās EP vadlīnijas paredz nedaudz citādākas normas EML ietekmē strādājošiem.

LVRTC Infrastruktūras uzturēšanas departamenta direktors Māris Rutkis stāsta, ka mītam par torņu un antenu kaitīgo ietekmi ir sena vēsture. Padomju laikos šāds mīts, iespējams, pat ir bijis nepieciešams, lai turētu cilvēkus pa gabalu no šādiem un citiem kritiskās infrastruktūras objektiem.

Tāpat jāpatur prātā, ka torņos tiek veikti dažādi remontdarbi, iekārtu uzstādīšana, torņa krāsošana, tāpēc saskaņā ar normatīviem aktiem par bīstamu teritoriju tiek saukta torņa apkārtne tādā rādiusā no torņa, kas ir vienāds ar 1/3 daļu no torņa augstuma. Vārds «bīstams», lai kādā kontekstā tas tiek lietots, labi iegulst cilvēku apziņā, turklāt mīl apaugt ar mītiem un pieņēmumiem.

Tomēr nenoliedzami, gadiem ejot, arī tehnoloģijas ir piedzīvojušas būtisku progresu – iekārtas kļuvušas kompaktākas un arī lietotājam un apkārtējiem draudzīgākas. Tam piemērs ir arī Zaķusalas tornis, kura raidītāju zālē savulaik bija izvietoti četri raidītāji un katrs no tiem izmēra ziņā bija pielīdzināms tramvaja vagonam. «Pārejot uz ciparu televīzijas tehnoloģiju, lielos raidītājus ir aizstājis viens kompakts raidītājs. Arī antenas ir paceltas augstāk, tāpēc, atrodoties tornī, pat raidītāju zālē EML mērierīce mums uzrāda zemu EML intensitātes rādījumu,» norāda Rutkis.

Arī LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta uzsver, ka pašlaik tūristiem piedāvātās atpūtas iespējas Zaķusalas TV tornī ietver tikai pacelšanos uz torņa skatu laukumu gandrīz 100 m augstumā un stāstījumu par torņa vēsturi.

«Apmeklētājiem tornis patīk, un ik dienu torņa gide dzird priekšlikumus par to, kādas vēl atpūtas un izklaides iespējas viņi gribētu baudīt Zaķusalā. Redzot, kā notiek tūrisma un rekreācijas attīstība citos pasaules TV torņos, ir skaidrs, ka, piedzīvojot rekonstrukciju, kas paplašinātu apmeklētājiem pieejamo pakalpojumu klāstu Zaķusalas TV tornī un tā teritorijā, arī Rīgas TV tornis būs ne tikai nozīmīgākais apraides infrastruktūras objekts un simbols pilsētas siluetā, bet vieta, kur satiksies tehnoloģiju inovācijas, pilsētnieki, pilsētas un valsts viesi,» skaidro Bokta.

Noslēdzas Irbenes radioteleskopu modernizācijas projekts

Ar konferenci un ziņojumiem par paveikto un ilgtspēju Irbenes radioteleskopu kompleksā 21.augustā noslēgsies infrastruktūras modernizācijas projekts, informēja Ventspils Augstskolā.

Izglītības un zinātnes ministrija iepriekš informēja, ka Ventspils Augstskolas Starptautiskais radioastronomijas centrs pēc projekta īstenošanas sekmēs zinātnisko darbību un ļaus pilntiesīgi iesaistīties Eiropas kosmisko tehnoloģiju un pakalpojumu nozarē, kas Latvijai ir stratēģiski nozīmīga pētniecības joma.

Projekta vadošais partneris bija Ventspils Augstskola, bet sadarbības partneri Elektronikas un datorzinātņu institūts, Latvijas Universitāte, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts un Rīgas Tehniskā universitāte.

Darbi tika īstenoti projekta «Informācijas, komunikāciju un signālapstrādes tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centra izveide (IKSA CENTRS)» Ventspils Augstskolas aktivitāšu ietvaros, kuru ieviešanu līdzfinansēja Eiropas reģionālās attīstības fonds. Projekta izmaksas ir 15,9 miljoni eiro.

Pēc projekta partneru ziņojumiem par projektā sasniegto, ieguvumiem un ilgtspēju plānota radioteleskopu RT-32 un RT-16 apskate.

Projekta noslēguma konference notiks Irbenes radioteleskopu kompleksā, Ances pagastā, Ventspils novadā.

Samsung prezentē no metāla un stikla veidotos Galaxy S6 un Galaxy S6 edge

Barselonā no tiekošajā Mobile World Congress Dienvidkorejas elektronikas gigants Samsung atklājis jaunos Galaxy S6 un Galaxy S6 edge – modernākos viedtālruņus tirgū, kas aprīkoti ar vairākām unikālām un revolucionārām tehnoloģijām.

Samsung Electronics laidis klajā uzņēmuma jaunākos viedtālruņus – Galaxy S6 un Galaxy S6 edge. Tajos apvienoti augstākās klases materiāli ar modernākajām Samsung tehnoloģijām, tā radot jaunus dizaina un veiktspējas standartus.

Galaxy S6 un Galaxy S6 edge ir veidoti no metāla un stikla. Galaxy S6 edge ir pasaulē pirmais ekrāns, kam ir izliekta forma abos tā sānos. Ierīces korpuss ir veidots no šobrīd izturīgākā Corning Gorilla Glass 4 stikla un ir pieejams vairākos krāsu toņos – baltā, melnā, zelta-platīna, topāza zilā un smaragdzaļā. Atspoguļojot dabisko gaismu, kļūst redzama stikla īpašā tekstūra.

Lai radītu jauno viedtālruņu dizainu, izmantota pirmā šāda veida materiāla apstrādes tehnoloģija un īpaši augsti kvalitātes kontroles kritēriji, padarot Galaxy S6 un Galaxy S6 edge par unikālām ierīcēm tirgū. Augstvērtīgo premium klases izskatu papildina arī pilnībā pārveidota un uzlabota lietotāja saskarne, kas ievērojami paaugstina ierīces funkcionalitāti un lietojamību. Tā vienkāršo aplikāciju lietošanu un ļauj dažādām funkcijām un iestatījumiem piekļūt vēl intuitīvāk.

Galaxy S6 un Galaxy S6 edge viedtālruņiem ir spēcīga un gaiša priekšējā un aizmugurējā kamera. Ar F1.9 gaismas spējas objektīvu un augstas izšķirtspējas attēlveidošanas sensoru aprīkotā priekšējā (5 MP) un aizmugurējā (16 MP) kamera nodrošina augstu attēlu kvalitāti, pat fotografējot vājas gaismas apstākļos. Asus un izteiksmīgus attēlus sniedz Auto Real-time High Dynamic Range (HDR) dinamiskā diapazona režīms, Smart Optical Image Stabilization (OIS) optiskā stabilizācija un IR Detect White Balance attēla baltā balansa noteikšanas tehnoloģija. Turklāt jaunā «Quick Launch» funkcija ļauj lietotājiem viegli un ātri – 0,7 sekunžu laikā* – piekļūt kamerai, divreiz nospiežot Home taustiņu.

Ar WPC un PMA bezvadu uzlādes tehnoloģiju atbalstu aprīkotie Galaxy S6 un Galaxy S6 edge viedtālruņi uzstāda jaunu industrijas standartu universālās bezvadu uzlādes jomā. Ierīces var uzlādēt ar jebkuru tirgū esošo bezvadu uzlādes paliktni, kas atbalsta WPC un PMA standartus. Tālruņi nodrošina arī neticami ātru klasisko uzlādi – tā ir pusotru reizi ātrāka nekā Galaxy S5 viedtālrunim un ar 10 minūšu uzlādi ļauj lietot ierīci 4 stundas*.

Plānie (6,8 mm un 7,0 mm edge versijā) un vieglie (138 g un 132 g edge versijā) Galaxy S6 un Galaxy S6 edge viedtālruņi ir apveltīti patlaban modernākajām Samsung tehnoloģijām. Pasaulē pirmais 14 nm mobilās ierīces procesors ar 64 bitu platformu, kā arī LPDDR4 atmiņas sistēma un UFS 2.0 zibatmiņas standarts nodrošina augstu veiktspēju, ātru atmiņas darbību un vienlaikus zemu enerģijas patēriņu. Savukārt pirmais 1440P/VP9 aparātiskais video kodētājs ļauj lietotājiem baudīt augstas izšķirtspējas video saturu, patērējot mazāk enerģijas. Viedtālruņa 5,1 collas lielais Quad HD Super AMOLED ekrāns (2560×1440) sniedz attēlu ar šobrīd augstāko 577 ppi ekrānpunktu blīvumu. Turklāt, pateicoties augstākam spilgtumam (600 cd/mm), ekrāns ir lieliski redzams arī ārpus telpām.

Samsung Pay ir jauns un viegli lietojams mobilo maksājumu pakalpojums, ar kuru būs iespējams norēķināties lielākā skaitā vietu, nekā to spēj nodrošināt konkurējošie piedāvājumi. Samsung Pay norēķinu aplikācija būs pieejama Galaxy S6 un Galaxy S6 edge viedtālruņos ASV šī gada otrajā pusē. Samsung Pay ir aizsargāts ar Samsung KNOX, pirkstu nospiedumu skeneri un modernu tokenizācijas risinājumu, un tas darbosies gan ar NFC (Near Field Communication), gan ar MST (Magnetic Secure Transmission) tehnoloģijām.

Galaxy S6 un Galaxy S6 edge viedtālruņi ir veidoti uz uzlabotās Samsung KNOX mobilās drošības platformas, nodrošinot augsta līmeņa reālā laika aizsardzību pret kaitnieciskiem uzbrukumiem. Abas jaunās ierīces ir tūlītēji integrējamas arī korporatīvajā IT infrastruktūrā, jo KNOX uzlabojumi ļauj ierīces pārvaldīt vienkārši un ērti. Savukārt Find My Mobile funkcija nodrošina pazudušo ierīču un to satura aizsardzību ar dažādiem risinājumiem, tostarp arī ar attālināti vadāmu «Reactiovation lock» funkciju. Ar uzlabotu pirkstu nospieduma skeneri viedtālruņi nodrošina arī ātru autentifikāciju un uzglabā šifrētos datus aizsargātā ierīces atmiņā.

Samsung Galaxy S6 un S6 Edge Latvijas vadošo mobilo sakaru operatoru veikalos un lielākajos elektropreču tirdzniecības centros būs nopērkams no 17. aprīļa. Šogad pirmo reizi Latvijā abus jaunos modeļus būs iespējams aplūkot vēl pirms oficiālās tirdzniecības sākuma vairāk nekā 50 veikalos visās Baltijas valstīs. No 23. marta mobilo sakaru operatoru veikalos būs iespējams veikt ierīces iepriekšpasūtīšanu

Samsung Galaxy S6 aptuvenā mazumtirdzniecības cena būs no 699 eiro (Galaxy S6 ar 32 GB atmiņu) līdz 1049 eiro (Galaxy S6 edge ar 128 GB atmiņu), atkarībā no izvēlēta modeļa un atmiņas lieluma. Iegādājoties ierīci, lietotājam būs iespēja tai bez maksas aktivizēt īpašo ekrāna apdrošināšanas pakalpojumu «Screen Care».

Latvijā sāk piedāvāt «Meizu MX5» viedtālruni

Latvijā pieejams Ķīnas viedtālruņu zīmola «Meizu» jaunais viedtālrunis «MX5», informē «Meizu» izplatītājs Baltijā «TCCM».

Kā informē «TCCM» pārstāvji, «Meizu MX5» aprīkots ar 5,5 collu ekrānu un astoņkodolu «MediaTek Helio X10» procesoru, kā arī 20,7 megapikseļu galveno kameru un diviem SIM kartes slotiem.

Tāpat viedtālrunis aprīkots ar integrētu pirkstu nospiedumu skeneri «M-Touch 2.0», kas ļauj viedierīci atbloķēt 0,48 sekundēs.

«Meizu MX5» ieteicamā mazumtirdzniecības cena ir 400 eiro.

«TCCM» ir Čehijā bāzēts uzņēmums, kas specializējas viedtālruņu izplatīšanā Centrālajā un Austrumeiropā. Uzņēmums sadarbojas ar 52 mobilo sakaru operatoriem un 150 sadzīves elektronikas un sakaru tehnikas mazumtirgotājiem 24 valstīs.

Regulators: noslodzes brīžos mobilā interneta ātrums kļūst ļoti zems

Neskatoties uz pieslēguma ātrumu, maksimālas noslodzes brīžos mobilā interneta ātrums nespēj nodrošināt augstu pakalpojuma kvalitāti, secināts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulators) veiktajos pakalpojuma kvalitātes uzraudzības mērījumos dažādās Latvijas vietās.

Kā informē Regulators, mērījumi ilgākos periodos veikti atsevišķās apdzīvotās vietās Latvijā – Saldus novadā, Talsos, Jelgavā un Rīgā. Apkopojot mērījumu rezultātus, var secināt, ka pat vietās, kur pieslēguma ātrums ir salīdzinoši augsts, tas maksimālās noslodzes brīžos dažkārt sasniedz ļoti zemas vērtības.

2015.gada aprīlī Rīgā veiktie mērījumi atklāj: lai arī maksimālais lejupielādes ātrums bijis labs – «Latvijas Mobilajam telefonam» (LMT) tie bija 21,34 megabiti sekundē (Mbps), «Tele2» – 9,58 Mbps, «Bite» – 9,33 Mbps, minimālais lejupielādes ātrums, atskaitot LMT, kam tas bija 14,58 Mbps, ir niecīgs – «Tele2» – 0,67 Mbps, bet «Bite» – 0,25 Mbps.

Martā Jelgavā veiktie mērījumi rāda, ka maksimālais lejupielādes ātrums LMT bijis 20,63 Mbps, «Bite» – 10,69 Mbps, bet «Tele2» – 9,59 Mbps. Savukārt minimālais lejupielādes ātrums «Bite» bija 4,46 Mbps, «Tele2» – 1,10 Mbps, bet LMT – 0,32 Mbps.

Februārī Talsos veiktie mērījumi rāda līdzīgu ainu kā Jelgavā, tikai «Bite» sasniedzot zemāku minimālā lejupielādes ātruma vērtību – 0,27 Mbps. Līdzīgi arī Saldus pagasta Druvā.

Interneta pakalpojuma kvalitātes stabilitāti iespējams novērtēt ilgākā periodā, veicot sērijveida mērījumus vienā un tajā pašā vietā ar vienādiem mērīšanas nosacījumiem. Šāda veida mērījumus Regulators veic «Bite Latvija», LMT, «Tele2» un «Telekom Baltija» mobilajos elektronisko sakaru tīklos atsevišķās vietās Latvijā, tostarp Rīgā. Tādējādi tiek iegūta informācija par interneta pieslēguma ātrumu izmaiņu dinamiku konkrētā vietā, kas kopumā raksturo arī interneta pakalpojuma nodrošināšanas iespējas mobilā elektronisko sakaru tīklā atkarībā no noslodzes intensitātes dažādos laika momentos. Līdztekus Regulators nodrošina izlases veida mērījumus dažādās Latvijas vietās, gada laikā iespēju robežās vienmērīgi aptverot visu Latvijas teritoriju.