ESL normas, kurām būtu jāstājas spēkā šā gada 1.jūnijā līdz ar Ministru kabineta (MK) saistošo noteikumu apstiprināšanu, radīs būtiskus finansiālus zaudējumus gan vairāk nekā 400 Latvijā reģistrētajiem elektronisko sakaru komersantiem, gan valsts budžetam.

«Latvijā elektronisko sakaru komersanti maksās vairākus miljonus eiro, lai ieviestu šauras grupas interesēs izstrādātas likuma prasības.

Tikmēr ārvalstīs reģistrēti mediji, piemēram, «Facebook» un «Google», turpinās īstenot negodīgu komercpraksi un pelnīt, rīkojoties pretēji Latvijas likumam un reklamējot azartspēles. Ierobežojumiem vajadzētu attiekties uz visiem, ja Latvijas kontrolējošās iestādes to nevar nodrošināt, tad nozīmē, ka ir jādomā par citāda veida risinājumiem,» uzskata Kulinskis.

Eksperts norāda, ka šāda veida negodīga komercprakse var attiekties faktiski uz jebkuru jomu, produktu vai pakalpojumu, ko Latvijā reklamēt ir aizliegts. Tāpat sensitīva joma, kas faktiski no Latvijas kontrolējošo iestāžu puses netiek uzraudzīta, ir politiskā reklāma sociālajos un citos ārvalstīs reģistrētos interneta medijos.

«Digitālā joma ir ļoti strauji augoša, un vienlaikus internets ir vide, kuru kontrolēt mākslīgiem līdzekļiem teju nav iespējams. Piemēram, esmu pārliecināts, ka sociālajos medijos varam atrast virkni politisku reklāmu, taču vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs to uzrauga?

Vai sociālie tīkli iesniedz KNAB savas cenas kā citi Latvijas mediji? Vai šīs aktivitātes, it sevišķi video satura publiskošana, tiek ierēķināta kampaņas izmaksās?» jautā Kulinskis.

SIA «Inbokss» pārstāvis piebilda, ka uzņēmums vairākkārt ir vērsies Patērētāju tiesību aizsardzības centrā par ārvalstīs reģistrēto interneta mediju īstenoto negodīgo komercpraksi, taču iestāde tikai nevarībā plāta rokas.

Viņaprāt, situācijā par azartspēlēm vispirms ir jāizglīto sabiedrība par saistītajiem riskiem, it sevišķi jaunieši; otrkārt, līdzīgi kā reklamējot naudas aizdevumus, cigaretes vai alkoholu, reklāmā ir jāiekļauj brīdinošs sauklis, piemēram, «Uzmanību! Azartspēles var radīt nopietnu atkarību!»; treškārt, noteiktos laikos un ar ierobežojumiem jāpieļauj reklāmas arī Latvijas medijos, piemēram, televīzijā pēc plkst. 23, bet internetā ar ierobežojumu tikai pilngadīgām personām.

«Šī būs motivācija starptautiskiem zīmoliem licencēties Latvijā, un valsts iegūs trīskārši – licenču maksas ieņēmumus, pievienotās vērtības nodokli un uzņēmuma peļņas nodokli. Šādi virkne elektronisko sakaru komersantu varētu kompensēt ESL normu izpildei paredzētos izdevumus un būtu novērsta pašreizējā situācija, kad «Google» un «Facebook» dzīvo mansardā, bet Latvijas mediji – pagrabā,» norāda Kulinskis.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa iepriekš jau izteicās, ka grozījumi ESL ir nopietns likumdošanas brāķis. Pēc viņas atzinuma, grozījumi esot tapuši lielā steigā un neesot pienācīgi apspriesti ar nozares ekspertiem, kuri uzskata, ka grozījumi būtu jāizvērtē un jāapspriež atkārtoti, lai rastu labāku risinājumu.