Mazina «digitālo plaisu» starp pilsētām un reģioniem

Šobrīd tiek sperts liels solis tā saucamās «digitālās plaisas» samazināšanā starp pilsētām un reģioniem – tāds bija galvenais secinājums projekta «Nākamās paaudzes elektronisko sakaru tīklu attīstība lauku reģionos» prezentācijas pasākumā, kas norisinājās Daugavpils novada Tabores pamatskolā.

Tabores pamatskolā, kurā izbūvēts viens no piekļuves punktiem optiskajam internetam, šonedēļ viesojās Satiksmes ministrs Anrijs Matīss, kurš arī veica pirmo interneta pārbaudi pie jaunizbūvētā interneta piekļuves punkta un kopā ar projekta īstenotājiem un būvniekiem apsprieda tā devumu reģioniem.

«Optiskā tīkla infrastruktūras paplašināšana ir nacionālas nozīmes projekts, kas nesīs mūsdienīgas iespējas Latvijas reģionu attīstībai. Projekta būvdarbi tika sākti Latgalē un tieši šeit mēs arī prezentējām projekta sniegtās iespējas. Šodien tas ir jaudīga un stabila interneta tests vienā reģiona skolā, bet pēc gada plānots, ka tā būs realitāte visā valstī,» norāda Satiksmes ministrs.

Projekta izpildītāja VAS «Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs» valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta uzsver, ka platjoslas optiskais internets kaut milzīgs, bet ir tikai pirmais solis uz ātrgaitas internetu ikvienā Latvijas vietā. «Ir svarīgi saprast, ka šobrīd ir izbūvēta optiskā tīklā infrastruktūra vietās, kur neviens komersants to nebija plānojis darīt pats. Šādā veidā tiek radīta iespēja reģionālajiem operatoriem uz vienlīdzīgiem un uz nediskriminējošu noteikumu pamata nogādāt pakalpojumu pie iedzīvotājiem. Jau šobrīd ir uzsāktas sarunas ne tikai ar nelielajiem reģionu operatoriem, bet arī lieliem telekomunikāciju uzņēmumiem, kas ir ieinteresēti savus pakalpojumus sniegt maksimāli daudz Latvijas iedzīvotājiem,» stāsta Jānis Bokta.

Kopumā projekta «Nākamās paaudzes elektronisko sakaru tīklu attīstība lauku reģionos» ietvaros tiks izmantotas tik daudz optiskās šķiedras, ka ar to varētu aptīt Mēnesi gandrīz 4 reizes. Šo nozīmīgo darbu Latgales plānošanas reģionā veica energobūvniecības kompānija RECK. Informē Viesturs Kaģis, SIA RECK valdes priekšsēdētājs: «Šis ir viens no nozīmīgākajiem un tehniski sarežģītākajiem infrastruktūras izbūves projektiem, kāds Lavijā veikts pēdējo gadu laikā energoceltniecības sektorā. 405 km garā platjoslas optiskā kabeļa izbūve no inženiertehniskā viedokļa prasīja piemērot jaunākos un modernākos risinājumus, jo kabelis šķērso Daugavu, dzelzceļa līnijas, kā arī pilsētu maģistrālās ielas. Esmu gandarīts, ka RECK ir vajadzīgās zināšanas, resursi un tehnoloģijas, lai realizētu šāda līmeņa infrastruktūras izbūvi. Tāpat esmu gandarīts par reģionam sniegto izaugsmes potenciālu, izmantojot platjoslas internetu un tā piekļuves punktus. Vienlaikus vēlos pateikt paldies vietējiem uzņēmējiem, iedzīvotājiem, tai skaitā zemju īpašniekiem, kuri projekta realizācijas laikā izturējās ar sapratni pret īslaicīgiem apgrūtinājumiem.

NEPLP grib ar likumu noteikt tiesības izvērtēt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa īpašniekus

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) sagatavojusi grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (EPLL), kas paredz NEPLP tiesības izvērtēt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa īpašnieku, tostarp patieso labuma guvēju, atbilstību EPLL prasībām, informēja NEPLP Informācijas centra vadītāja Agnese Berga.

Likuma grozījumi sagatavoti ar mērķi nodrošināt mediju brīvību un daudzveidību, nosakot NEPLP tiesības, lemjot par apraides un retranslācijas atļauju izsniegšanu vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa reģistrāciju, izvērtēt šādas atļaujas izsniegšanas vai reģistrācijas atbilstību EPLL noteiktajām prasībām, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālajai stratēģijai no 2012. līdz 2017.gadam un plašsaziņas līdzekļu daudzveidības nodrošināšanai, kā arī izvērtēt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa īpašnieku, tostarp patieso labuma guvēju, atbilstību EPLL prasībām. Šobrīd likums NEPLP šādas tiesības nenosaka.

Ir sagatavoti grozījumi EPLL un citos normatīvajos aktos, lai elektronisko plašsaziņas līdzekļu (EPL) reģistrācijas vai īpašnieku maiņas gadījumā NEPLP tiktu piešķirtas tiesības pēc lēmuma pieņemšanai nepieciešamās finansiālās un juridiskās informācijas saņemšanas apstiprināt darījumu atbilstoši Latvijas nacionālajām interesēm, skaidroja Berga.

EPLL grozījumi paredz, ka tie, kas vēlas iegūt vai palielināt ievērojamu ietekmi elektroniskajā plašsaziņas līdzeklī, iesniedz NEPLP iesniegumu par ievērojamas ietekmes iegūšanu vai palielināšanu. NEPLP izvērtē ievērojamas ietekmes iegūšanas vai palielināšanas atbilstību EPLL noteiktajām prasībām, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālajai stratēģijai, tostarp sabiedrības veselībai un drošībai, kā arī elektronisko plašsaziņas līdzekļu daudzveidības nodrošināšanai, un ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas pieņem vienu no šādiem lēmumiem – atļaut ievērojamas ietekmes iegūšanu vai palielināšanu; atļaut ievērojamas ietekmes iegūšanu vai palielināšanu, nosakot ievērojamas ietekmes ieguvējam vai palielinātājam un/ vai elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim saistošus noteikumus; aizliegt ievērojamas ietekmes iegūšanu vai palielināšanu.

NEPLP aizliedz iegūt vai palielināt ievērojamu ietekmi elektroniskajā plašsaziņas līdzeklī gadījumos, kad persona, kura iegūst vai palielina ievērojamu ietekmi, tostarp minētās personas patiesā labuma guvēji, atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem: ja persona ir saistīta ar organizētās noziedzības grupējumiem; ārvalstu specdienestiem vai grupējumiem, kas saistīti ar starptautiskām teroristu organizācijām, vai uztur sakarus ar personām, kas pieder pie tiem; ja personai ir sabiedrisko drošību apdraudoši sakari ar pie Eiropas Savienības (ES) un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas nepiederošu valstu institūcijām vai ar šo valstu personām.

NEPLP aizliedz iegūt vai palielināt ietekmi elektroniskajā plašsaziņas līdzeklī arī tad, ja persona ir notiesāta par noziegumu pret Latvijas valsts neatkarību, teritoriālo vienotību un konstitucionālo iekārtu, kā arī gadījumā, ja persona, kura iegūst vai palielina ievērojamu ietekmi, nav iesniegusi NEPLP visu šajā likumā un šā panta astotajā daļā minētajos noteikumos norādīto informāciju.

Informācijas iegūšanai NEPLP lūdz attiecīgu Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas atzinumu.

Saņemot iesniegumu elektroniskā plašsaziņas līdzekļa reģistrācijai, apraides vai retranslācijas atļaujas izsniegšanai un tam pievienotos dokumentus, NEPLP izvērtē elektroniskā plašsaziņas līdzekļa plānotās darbības atbilstību šajā likumā noteiktajām prasībām, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālajai stratēģijai, tostarp sabiedrības veselībai un drošībai, elektronisko plašsaziņas līdzekļu daudzveidības nodrošināšanai. Pēc tam NEPLP pieņem vienu no šādiem lēmumiem – reģistrēt elektronisko plašsaziņas līdzekli vai izsniegt apraides vai retranslācijas atļauju; reģistrēt elektronisko plašsaziņas līdzekli vai izsniegt apraides vai retranslācijas atļauju, nosakot elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim un/vai tā īpašniekam vai patiesajam labuma guvējam saistošus noteikumus; nereģistrēt elektronisko plašsaziņas līdzekli vai neizsniegt apraides vai retranslācijas atļauju.

Likums paredz NEPLP pienākumu atteikt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa reģistrāciju, apraides vai retranslācijas atļaujas izsniegšanu, kā arī ievērojamas ietekmes iegūšanu vai palielināšanu, ja informācija par īpašnieku līdz fiziskas personas patiesā labuma guvēja līmenim NEPLP nav iesniegta vai ir tikusi iesniegta nepatiesa informācija. Lai nodrošinātu efektīvu paredzētā īpašnieku atklāšanas pienākuma izpildi, NEPLP noteiktas tiesības anulēt apraides vai retranslācijas atļauju, vai arī apturēt reģistrēta elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību. Šāds regulējums attiecas, piemēram, uz pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzējiem, kuriem ir pienākums tikai reģistrēties NEPLP, nesaņemot apraides vai retranslācijas atļauju, ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis nav iesniedzis attiecīgo informāciju vai ir sniedzis nepatiesu informāciju.

Ievērojama ietekme EPLL grozījumu izpratnē ir personas vai vairāku personu, kas uz vienošanās pamata rīkojas saskaņoti, tieši vai netieši iegūta ietekme, kura izpaužas kā kontrole pār desmit un vairāk procentiem no elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita vai ieguldījumu kopsummas. Kopsummas, kura izpaužas kā kontrole pār desmit un vairāk procentiem no elektroniskā plašsaziņas līdzekļa, kas nav komersants un kura neatkarīgi no tās iegūšanas veida un formas, tostarp, bet ne tikai, tiesības uz aktīviem, tiesības ietekmēt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pārvaldes institūciju lēmumu pieņemšanu vai iecelt iepriekšminēto institūciju locekļus, līdzdalības iegūšana kapitāla daļu pirkuma, apvienošanās, saplūšanas, kopuzņēmuma izveidošanas ceļā vai jebkurā citā veidā, dod iespēju personai vai vairākām personām, kas uz vienošanās pamata rīkojas saskaņoti, būtiski ietekmēt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību vai redakcionālo neatkarību.

Jēdziens «ievērojama ietekme» veidots tā, lai to var attiecināt uz visa veida elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, un ar to saistītais regulējums ir līdzīgs finanšu nozarē izmantotajam «būtiskas līdzdalības» jēdzienam.

EPLL grozījumos definēts patiesā labuma guvēja – fiziskas personas – jēdziens. Tā ir persona, kuras īpašumā vai tiešā vai netiešā kontrolē ir vismaz 25% no komersanta pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju kopskaita, vai daļu skaita, vai ieguldījumu kopsummas, vai kura citādā veidā kontrolē komersanta darbību. Tā ir arī persona, kurai tiešā vai netiešā veidā ir tiesības uz īpašumu vai kuras tiešā vai netiešā kontrolē ir vismaz 25% no juridiska veidojuma, kas nav komersants.

Par patieso labuma guvēju nodibinājumam uzskatāma persona vai personu grupa, kuras labā ir izveidots nodibinājums. Par patieso labuma guvēju politiskajai partijai, biedrībai un kooperatīvajai sabiedrībai uzskatāma attiecīgā politiskā partija, biedrība vai kooperatīvā sabiedrība. Par patieso labuma guvēju uzskatāma persona, kuras labā vai interesēs tiešā vai netiešā veidā tiek iegūta vai palielināta ievērojama ietekme elektroniskajā plašsaziņas līdzeklī. Par patieso labuma guvēju uzskatāma arī persona, kuras labā vai interesēs tiešā vai netiešā veidā tiek iegūta elektroniskā plašsaziņas līdzekļa apraides un/vai retranslācijas atļauja un/vai tiek reģistrēts elektroniskais plašsaziņas līdzeklis.

Ziņas par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa patiesajiem labuma guvējiem NEPLP publisko savā mājaslapā, ievērojot fiziskas personas datu aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasības.

Grozījumi EPL izstrādāti, ņemot vērā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālo stratēģiju no 2012. līdz 2017.gadam, kas prasa noteikt NEPLP pilnvaras EPL reģistrācijas vai īpašnieku maiņas gadījumā.

Grozījumi iesniegti Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, apstiprināja Berga.

Komersants: Elektronisko sakaru likuma grozījumi veicinās negodīgu komercpraksi

Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (ESL), kas liek interneta pakalpojumu sniedzējiem bloķēt Latvijā nelicencētus azartspēļu organizētājus, tikai veicinās negodīgu komercpraksi un nebūt neaizsargās patērētāju intereses, uzskata interneta un e-pasta pakalpojumu uzņēmuma «Inbokss» pārdošanas vadītājs Andis Kulinskis.

ESL normas, kurām būtu jāstājas spēkā šā gada 1.jūnijā līdz ar Ministru kabineta (MK) saistošo noteikumu apstiprināšanu, radīs būtiskus finansiālus zaudējumus gan vairāk nekā 400 Latvijā reģistrētajiem elektronisko sakaru komersantiem, gan valsts budžetam.

«Latvijā elektronisko sakaru komersanti maksās vairākus miljonus eiro, lai ieviestu šauras grupas interesēs izstrādātas likuma prasības.

Tikmēr ārvalstīs reģistrēti mediji, piemēram, «Facebook» un «Google», turpinās īstenot negodīgu komercpraksi un pelnīt, rīkojoties pretēji Latvijas likumam un reklamējot azartspēles. Ierobežojumiem vajadzētu attiekties uz visiem, ja Latvijas kontrolējošās iestādes to nevar nodrošināt, tad nozīmē, ka ir jādomā par citāda veida risinājumiem,» uzskata Kulinskis.

Eksperts norāda, ka šāda veida negodīga komercprakse var attiekties faktiski uz jebkuru jomu, produktu vai pakalpojumu, ko Latvijā reklamēt ir aizliegts. Tāpat sensitīva joma, kas faktiski no Latvijas kontrolējošo iestāžu puses netiek uzraudzīta, ir politiskā reklāma sociālajos un citos ārvalstīs reģistrētos interneta medijos.

«Digitālā joma ir ļoti strauji augoša, un vienlaikus internets ir vide, kuru kontrolēt mākslīgiem līdzekļiem teju nav iespējams. Piemēram, esmu pārliecināts, ka sociālajos medijos varam atrast virkni politisku reklāmu, taču vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs to uzrauga?

Vai sociālie tīkli iesniedz KNAB savas cenas kā citi Latvijas mediji? Vai šīs aktivitātes, it sevišķi video satura publiskošana, tiek ierēķināta kampaņas izmaksās?» jautā Kulinskis.

SIA «Inbokss» pārstāvis piebilda, ka uzņēmums vairākkārt ir vērsies Patērētāju tiesību aizsardzības centrā par ārvalstīs reģistrēto interneta mediju īstenoto negodīgo komercpraksi, taču iestāde tikai nevarībā plāta rokas.

Viņaprāt, situācijā par azartspēlēm vispirms ir jāizglīto sabiedrība par saistītajiem riskiem, it sevišķi jaunieši; otrkārt, līdzīgi kā reklamējot naudas aizdevumus, cigaretes vai alkoholu, reklāmā ir jāiekļauj brīdinošs sauklis, piemēram, «Uzmanību! Azartspēles var radīt nopietnu atkarību!»; treškārt, noteiktos laikos un ar ierobežojumiem jāpieļauj reklāmas arī Latvijas medijos, piemēram, televīzijā pēc plkst. 23, bet internetā ar ierobežojumu tikai pilngadīgām personām.

«Šī būs motivācija starptautiskiem zīmoliem licencēties Latvijā, un valsts iegūs trīskārši – licenču maksas ieņēmumus, pievienotās vērtības nodokli un uzņēmuma peļņas nodokli. Šādi virkne elektronisko sakaru komersantu varētu kompensēt ESL normu izpildei paredzētos izdevumus un būtu novērsta pašreizējā situācija, kad «Google» un «Facebook» dzīvo mansardā, bet Latvijas mediji – pagrabā,» norāda Kulinskis.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa iepriekš jau izteicās, ka grozījumi ESL ir nopietns likumdošanas brāķis. Pēc viņas atzinuma, grozījumi esot tapuši lielā steigā un neesot pienācīgi apspriesti ar nozares ekspertiem, kuri uzskata, ka grozījumi būtu jāizvērtē un jāapspriež atkārtoti, lai rastu labāku risinājumu.

NEPLP neizsniedz jaunu apraides atļauju Ventspils radio; izsludina jaunu konkursu

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) nolēmusi bez konkursa neizsniegt jaunu apraides atļauju SIA «Ventspils radio», TVNET informēja padomē. Šis lēmums neko nemaina radio klausītājiem, jo līdz konkursa noslēgumam par apraides tiesību piešķiršanu radio programmas veidošanai Ventspilī, 93,7 MHz frekvencē turpinās skanēt SIA «Ventspils radio» veidotā radio programma.

Vienlaikus NEPLP nolēma izsludināt konkursu apraides tiesību piešķiršanai vietējās radio programmas veidošanai latviešu valodā Ventspilī 93,7 MHz frekvencē. Iesnieguma iesniegšanas termiņš ir 2015.gada 4.aprīlis, bet konkursa izvērtēšana notiks līdz 4. jūnijam.

Atteikums bez konkursa izsniegt apraides atļauju tika pieņemts, ņemot vērā, ka ir spēkā šā gada 16.janvārī pieņemtais Kurzemes apgabaltiesas spriedums, ar kuru SIA «Ventspils Radio» tika atzīta par vainīgu Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.5 panta otrajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā, uzliekot naudas sodu 1000 eiro apmērā. Spriedumā secināts, ka SI

A «Ventspils Radio» ir pārkāpusi sev izdotās apraides atļaujas noteikumus. Spriedums ar tā pieņemšanu ir stājies spēkā un nav pārsūdzams. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 18.panta sestajā daļā noteikts, ka apraides atļaujas termiņam beidzoties, elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim bez konkursa tiek izsniegta jauna apraides atļauja, ja ar spēkā stājušos tiesas spriedumu pēdējā tā darbības gadā nav konstatēti šā likuma pārkāpumi. No tiesas spriedumā konstatētā nepārprotami izriet, ka SIA «Ventspils Radio» mazāk kā gadu pirms apraides atļaujas darbības termiņa beigām ir pārkāpusi minētās apraides atļaujas noteikumus. Tādējādi NEPLP, saskaņā ar EPLL 18.panta sesto daļu nav tiesību bez konkursa jaunu apraides atļauju.

Par pieņemto lēmumu ir nosūtīti attiecīgi paziņojumi SIA «Ventspils Radio» un VAS «Elektroniskie sakari».

Šogad radioamatieru eksāmenu nokārtojuši seši cilvēki

Šodien VAS «Elektroniskie sakari» notika radioamatieru eksāmens, kuru nokārtojuši visi pieteikušies reflektanti, tādējādi Latvijas radioamatieru saimei pievienojušies pieci cilvēki, bet viens paaugstinājis kategoriju, informēja «Elektronisko sakaru» pārstāve Laura Dabare. Pēc Dabares skaidrotā, šādi eksāmeni parasti notiek reizi gadā.

Eksāmenam bija pieteikušies reflektanti no Alūksnes un Rīgas. Pieci reflektanti kārtoja B kategorijas radioamatieru eksāmenu, bet viens vēlējās iegūt augstāku – A kategorijas radioamatiera apliecību.

Eksāmenu kārto testa veidā, atzīmējot pareizās atbildes. Testā, piemēram, jānosaka signāla frekvence un jāatbild uz citiem specifiskiem jautājumiem. Šodien eksāmenu nokārtojuši visi reflektanti. Maksa par eksāmenu ir desmit lati, bet par apliecību – pieci lati.

Kā norāda Dabare, radioamatierisms kā sazināšanās un sevis pilnveidošanas veids joprojām piesaista daudzus cilvēkus. Izmantojot dažāda veida radio sakaru aparatūru, radioamatieri var sazināties savā starpā ar radioviļņu starpniecību. Latvija šajā vidē tiek atpazīta pēc burtiem «YL».

Latvijā ir vairāk nekā 300 amatieru radiostaciju.

«Elektroniskie sakari» atbild par radiofrekvenču spektra un numerācijas pārvaldīšanu, plāno radiofrekvenču spektra tehnisko izmantošanu un nosaka radiofrekvenču piešķīrumu radioiekārtas darbībai, sniedz elektromagnētiskās saderības un numerācijas nodrošināšanas pakalpojumus, piešķir radioiekārtai pazīšanas signālus, saskaņo elektronisko sakaru tīklu būvprojektus.

Latvijas Radio mainīs frekvences Daugavpilī

No nākamās ceturtdienas, 14.maija, Latvijas Radio Daugavpilī un tās apkārtnē mainīs raidītāju frekvences programmām «Latvijas Radio 1» un «Latvijas Radio 3 – Klasika», informēja radio preses sekretāre Laura Elizabete Vanaga.

Savukārt rudenī plānots arī palielināt raidītāju jaudu.

Frekvenču maiņa saistīta ar tehniskiem uzlabojumiem programmu apraidē, lai palielinātu Latvijas Radio pieejamību klausītājiem Latgales reģionā un paplašinātu raidītāja signāla uztveramības zonu Daugavpilī un tās apkaimē.

Izmaiņas attieksies uz divām Latvijas Radio programmām: «Latvijas Radio 1» Daugavpilī un tās apkārtnē raidīs FM 90,6 MHz frekvencē; «Latvijas Radio 3 – Klasika» turpmāk Daugavpilī un tās apkaimē skanēs FM 88,1 MHz frekvencē.

Lai uzlabotu uztveršanas kvalitāti, sadarbojoties ar VAS «Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs» un saskaņojot ar VAS «Elektroniskie sakari», frekvences tiek mainītas uz tādām, kurās uztveršanai ir mazāk traucējumu, skaidro Latvijas Radio valdes loceklis tehniskā nodrošinājuma jautājumos Uldis Lavrinovičs.

Savukārt rudenī plānots arī palielināt raidītāju jaudu. «Tas uzlabos uztveršanas kvalitāti ne vien Latvijas Radio pirmajai programmai, bet arī programmai «Latvijas Radio 3 – Klasika», kas varētu būt interesanta plašam klausītāju lokam vienā no lielākajām Latvijas pilsētām un tās apkaimē,» norāda Lavrinovičs.

Latvijas Radio apraide pārējā valsts teritorijā nemainās, un klausītāji Latvijas Radio veidotās programmas arī turpmāk varēs klausīties jau ierastajos FM viļņos.

Latvija gatavojas 5G mobilajiem sakariem

Latvijā uz popularitātes viļņa šobrīd atrodas ceturtās paaudzes jeb 4G sakari, kuru ieviešana joprojām turpinās visā Latvijas teritorijā.

Tomēr tai pašā laikā uzņēmumi un atbildīgās institūcijas gan Latvijā, gan pasaulē sākuši spert pirmos nopietnos soļus nākamās – piektās paaudzes jeb 5G attīstībā. Arī Latvijā jau norit 5G mobilajiem sakariem vajadzīgo frekvenču joslu apzināšana, TVNET pavēstīja VAS Elektroniskie sakari, kas atbild par radiofrekvenču piešķiršanu un uzraudzību.

ā kā nākamās paaudzes mobilo sakaru ieviešana ir jāsaskaņo gan ar kaimiņvalstīm, gan Eiropas līmenī, elektronisko sakaru speciālisti regulāri piedalās starptautiskās darba grupās par 5G ātrgaitas mobilā interneta ieviešanas jautājumiem, kā arī plāno 5G frekvenču joslu iespējamo iedalījumu nākamajiem gadiem. Atsevišķi nozares giganti jau ir sākuši 5G tehnoloģiju izstrādi, piemēram, uzņēmums Nokia Networks šā gada aprīlī Ņujorkā pirmo reizi demonstrēja savas jaunākās tehnoloģijas spējas – 5G spēj sasniegt līdz pat 10 Gb/s lielu lejupielādes ātrumu.

Neatļauto frekvenču lietošana dronos apdraud aviācijas drošību

Radiovadāmie bezpilota lidaparāti jeb tā dēvētie droni kļūst arvien populārāki, tomēr vien retais lietotājs ir informēts par to, ka dronu neapdomīga un vieglprātīga lietošana var apdraudēt cilvēku drošību, informē VAS «Elektroniskie sakari» pārstāvji.

Kā vēsta «Elektronisko sakaru» pārstāvji, teju ik nedēļu tiek fiksēti gadījumi, kad dronu lietotāji izmanto aviācijas frekvences, traucējot lidmašīnu radiosakarus, turklāt neatbilstošu frekvenču izmantošana var radīt sakaru zudumu arī starp tālvadības pulti un dronu. Lai no šādiem gadījumiem izvairītos, «Elektroniskie sakari» aicina lietotājus pārliecināties par sava drona darbības frekvencēm un to atbilstību Latvijas frekvenču plānam.

Kā stāsta «Elektronisko sakaru» radiokomunikāciju inženieris Mārtiņš Glūdiņš, radiovadāmo lidaparātu iekārtām Latvijā nav nepieciešamas individuālas radiofrekvenču spektra lietošanas atļaujas, ja to vadīšanai un informācijas pārraidīšanai izmanto Nacionālajā radio frekvenču plānā tikai šiem mērķiem paredzētās frekvences.

«Daļa frekvenču joslu ir izmantojamas bez īpašu atļauju saņemšanas, tomēr ir virkne frekvenču, kuru lietojums ir individuāli jāsaskaņo,»

turpina Glūdiņš. «Nekādā gadījumā nedrīkst izmantot jūras un gaisa kuģniecības ārkārtas situāciju, avārijas un briesmu signālu raidīšanai paredzētās radiofrekvences.»

«Ja plānots izmantot citas frekvenču joslas, nepieciešams saskaņojums no atbildīgajām institūcijām – «Civilās aviācijas aģentūras» un «Elektroniskajiem sakariem«. Gan savas, gan citu drošības dēļ ir nepieciešams pārliecināties par iekārtas atbilstību prasībām,» piebilst Glūdiņš.

Lai gan bezpilotu radiovadāmo lidaparātu vadībai un datu pārraidīšanai ir izmantojamas vairākas koplietošanas frekvenču joslas un arī Eiropā oficiāli nopērkamie droni izmanto tieši šīs frekvences, tomēr bieži šī vaļasprieka cienītāji savus dronus vai to radioaprīkojumu iegādājas citviet, īpaši nepievēršot uzmanību tam, kādas frekvences tie izmanto.

Šovasar, kad dronu lidošanai laika apstākļi bija labvēlīgi, «Elektroniskie sakari» gandrīz katrās brīvdienās saņēma ziņojumus par traucējumiem aviācijas frekvencēs, ko radījuši tieši dronu lietotāji. Atklātie neapdomīgie dronu lietotāji sākumā tiek brīdināti par pārkāpumu, taču lielākoties izrādījies, ka cilvēki nemaz nav zinājuši, ka drons izmanto neatļautas frekvences.

Kā norāda «Elektroniskie sakari», pārliecināties, ka drons izmantos tikai atļautās frekvences, nav sarežģīti – ja radiovadāmo bezpilota lidaparātu radioiekārtām ir CE marķējums, tas dod pārliecību, ka tiek izmantotas šim nolūkam atvēlētās frekvences. Ja minētā marķējuma nav, tad tādas iekārtas lietot nedrīkst.

«Īpašu uzmanību frekvenču izmantošanas jautājumiem būtu jāpievērš tiem, kas bezpilota lidaparātus konstruē un būvē paši, jo arī šajā gadījumā prasības radio iekārtām ir tādas pašas, tikai tās pareizi jāizvēlas drona konstruktoram,» norāda Glūdiņš. «Cilvēks ar pietiekamām tehniskām zināšanām, kas spēj uzbūvēt dronu, spēs arī novērtēt, kādu aparatūru atļauts lietot.»

Droni, kas aviācijā pazīstami ar nosaukumu RPAS (Remotely Piloted Aircraft Systems), vēl pirms pāris gadiem īsti nebija pazīstami, bet pēdējā laikā kļūst arvien populārāki. Tāpēc visā pasaulē tiek domāts par atbilstošiem noteikumiem, lai šīs ierīces neapdraudētu ne aviācijas, ne cilvēku drošību.

Eiropas Savienība vienoto tiesisko regulējumu plāno pieņemt līdz nākamā gada beigām, un tūlīt pēc tam arī plānots izstrādāt saistošos noteikumus Latvijā.

Pagaidām uz droniem attiecas tikai tie normatīvi, kas tapuši laikā, kad tika izmantoti vadāmie lidmodeļi, taču arī tos dronu īpašnieki ne vienmēr ņem vērā, īpaši tos, kas attiecas uz radio frekvenču izmantošanu un lidojuma saskaņošanu ar Civilās aviācijas administrāciju.

Lai skaidrāk definētu, kur un kā atļauts izmantot jaunās «rotaļlietas», top gan izmaiņas likumā par aviāciju, gan Ministru kabineta noteikumos, kuri skaidri pateiks, kur drīkst un kur nedrīkst lidot ar droniem, noteiks, ka augstums nedrīkst pārsniegt 100 metrus no zemes un drons nedrīkst atrasties 500 metru attālumā no infrastruktūras objektiem.

Tāpat noteikumos paredzēts, ka pilotēt šos aparātus drīkstēs tikai no 18 gadu vecuma vai arī pilngadīgas personas klātbūtnē.